Mēs Dobelē, Dobele ap mums...

Dobeles novads

Zemgale tourism

Dobeles novada tūrisma informācijas centrs

 

Muzeja darba laiks:

1.oktobris līdz 30.aprīlis

Pirmdiena-piektdiena:
9oo – 17oo

1.maijs līdz 30.septembris

Trešdiena-sestdiena:
9oo – 17oo

Svētdiena:
9oo – 15oo

Pirmdiena, otrdiena: iepriekš piesakoties

Kontaktinformācija

Tālrunis uzziņām:
+371 26408655

e-pasts:
upisa.muzejsllu.lv
inese.sintallu.lv

Muzeja aktivitātēm sekojiet līdzi arī šeit:

   

Ceriņu parks


Ceriņu parks

Ceriņu koncerts

Pētera Upīša piemiņas muzejs

Piedāvā:

 Iepazīt spēcīgu personību, vienu no Latvijas izcilākajiem dārzkopjiem - selekcionāriem Pēteri Upīti.

 Iepazīt vidi, kas spējusi rosināt dižo dārzkopi, kas kļuva par iedvesmojošu mākslas un kultūras centru.

 Iepazīties ar augļkopības vēsturi Latvijā un nesenās pagātnes realitāti, kā arī ar augļkopību mūsdienās - modernu, konkurētspējīgu lauksaimniecības nozari.

 Izjust ceriņlaika burvību Dobelē, kur atrodas lielākais ceriņu stādījums Latvijā, kā arī viena no plašākajām kolekcijām ceriņu pasaulē.

 Apmeklēt dārzu, kad "zem Dobeles zilajām debesīm" aprikozes rotājas rozā ziedu mākoņos, kad saulē vaigus spīdina saldie ķirši, kad ražu briedina plūmes, bumbieres, ābeles, vīnogas...

Biļetes uz koncertu "Klasika ceriņos" iespējams iegādāties arī "Biļešu paradīze"

Pēteris Upītis (1896 – 1976)

Pēteris Upītis ir dzimis 1896.gada 19. maijā Cēsu apriņķa Jumurdas pagastā. Interese par dārzkopību radās jau bērnībā, tā kļuva par mūža lielo mīlestību. Līdz 1913. gadam P.Upītis mācījās Priekuļu lauksaimniecības skolā, turpmāk izglītība tika apgūta pašmācības ceļā. Jaunais Latvijas dārzkopis apceļoja lielākos augļkopības centrus Eiropā.

Visa darba mūža garumā notika intensīva sarakste, informācijas un sēklas materiāla apmaiņa ar dārzkopjiem dažādās pasaules valstīs. Pēc skolas beigšanas vecāku saimniecībā “Jaun–Rūsiņi” tika iestādīts 1,6 ha liels pomoloģiskais dārzs, ierīkota laboratorija, kur varēja veikt augsnes analīzes, izvērtēt augļus pēc to bioķīmiskā sastāva. Bija arī savs vīna pagrabs.

Veiksmīgi uzsākto darbību pārtrauca Otrais Pasaules karš, kad “... izdzina visus kur, pļavā, re, tulpes vēl aug.” /I.Ziedonis/

1945.gada rudenī Pēteris Upītis sāka strādāt Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, apzinot un pētot augļaugu tautas selekcijas šķirnes. Ar savu divriteni viņš apceļojis vai visu Latviju, vācot un aprakstot interesantākos sēklaudžus. Dārzniekam sevis realizēšanai ir vajadzīgs dārzs. Tas tika atrasts Dobelē, kur līdz 1941.gada 14.jūnijam “Lauciņos” darbojusies brāļu Vārnu kokaudzētava. Uz tās bāzes 1945.gadā tika izveidota izmēģinājumu saimniecība. Kopš 1957.gada Pēteris Upītis Dobeles smagajā, auglīgajā zemē sāka stādīt savus dārzus. Meistars strādāja ar 24 kultūrām: ābelēm, bumbierēm, plūmēm, ķiršiem, aprikozēm, valriekstiem, lazdām, īstajām cidonijām, avenēm, zemenēm u.c.

Īpaši veiksmīga bija ceriņu selekcija. Latvijā un tālu aiz mūsu zemes robežām cilvēkus priecē 'Māte Ede Upītis', 'Liega', 'Gaiziņkalns', 'Esības Prieks' un daudzas citas šķirnes, jo Pēteris Upītis sapņoja pārvērst Latviju par ceriņu lielvalsti. Selekcionāra piemiņai dārzos zied un smaržo arī liliju šķirnes 'Brūnupīte', 'Dzintarlāse'.

Dārzkopja mērķis bija izaudzēt Latvijas apstākļiem piemērotas ziemcietīgas augļaugu šķirnes ar augstas kvalitātes augļiem. No plašā selekcijas materiāla klāsta izdalītas ābeļu šķirnes 'Ausma', 'Dobeliete', 'Ilga', 'Magone', 'Steiga', 'Velte', 'Ventspiliete', bumbieru šķirnes 'Jumurda', 'Paulīna', ķiršu šķirnes 'Aija', 'Indra', 'Jānis', aprikozes 'Daiga', 'Lāsma', 'Velta', 'Dzintars', 'Rītausma', plūmes 'Minjona', 'Zemgale', 'Ziedture', hibrīdplūmes 'Agrā Dzeltenā', 'Inese', avenes 'Ivars', zemenes 'Jūnija Smaids'.

Ievērojamais dārznieks sirdī bija mākslinieks, interesējās par fotografēšanu, dzeju, mūziku. Dobele kļuva par savdabīgu kultūras centru. P.Upīša dzīves gājums aprāvās 1976.gada 4.aprīlī. Jau daudzus pavasarus dārzs Dobelē saplaukst bez sava kādreizējā saimnieka. P.Upīša dzīves gājums aprāvās 1976.gada 4.aprīlī. Jau daudzus pavasarus dārzs Dobelē saplaukst bez sava kādreizējā saimnieka.

Iestādes nosaukums ir mainījies, bet Latvijā tas pazīstams kā “Upīša dārzs”. Vislabākā piemiņa Pētera Upīša mūžam ir tas, ka viņa iesāktais darbs turpinās.