Darbinieki

Dr.biol. Sarmīte Strautiņa (nodaļas vadītāja)

Dr.biol. Laila Ikase

Dr.biol. Edīte Kaufmane

Daina Feldmane

Ieva Kalniņa

Baiba Lāce

Ausma Dukure

Ina Gocuļak

Sanita Kalva

Kristīne Krista Lejniece

 

Projekti

Ābeļu un aveņu selekcijas materiāla novērtēšana integrēto lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai

Selekcijas un šķirņu izvērtēšanas nodaļa

Augļaugu selekcijas galvenie mērķis LVAI – izveidot šķirnes, kas ir:

- Latvijas apstākļiem piemērotas;

- ar komercaudzēšanai atbilstošu augļu kvalitāti;

- slimībizturīgas;

- ar dažādu ienākšanās laiku;

- ar ērti kopjamu koka vainaga vai krūma formu.

Ābeļu selekcija un šķirņu izvērtēšana
Vadošā pētniece, Dr. biol. L. Ikase

Krustošanā tiek izmantotas šķirnes, kas ir kraupja rezistences (poligēnā izturība, gēni Vf un Vm), izturības pret vēzi u.c. slimībām, kompakta auguma (ieskaitot gēnu Co), ziemcietības un augļu kvalitātes donori. Tiek selekcionētas labi glabājamas un arī pārstrādei piemērotas šķirnes.

Ābeļu ģenētisko resursu kolekcijā tiek saglabātas 351 (t.sk. 176 Latvijas izcelsmes) šķirnes, hibrīdi un šķirņu kloni. Reģistrētas šķirnes: 'Agra', 'Atmoda', 'Ausma', 'Ella', 'Ilga', 'Magone', 'Olga'.
2006.gadā iesniegtas AVS testam šķirnes 'Baiba', 'Dace', 'Edite', 'Gita', 'Roberts', 'Ligita'.

Jaunāko ābeļu šķirņu apraksti

Bumbieru šķirņu izvērtēšana
Pētniece, M. agr. B. Lāce

Tiek vērtēti un papildināti bumbieru ģenētiskie resursi, veikta hibrīdu atlase un šķirņu introdukcija. Galvenie uzdevumi: izdalīt pietiekoši ziemcietīgas šķirnes ar labu augļu kvalitāti, kas saglabājas arī pēc uzglabāšanas.

Bumbieru ģenētisko resursu kolekcijā saglabā 152 (t.sk. 58 Latvijas izcelsmes) šķirnes un hibrīdus.

Reģistrētas šķirnes: 'Jumurda', 'Paulīna'.

Saldo ķiršu selekcija un šķirņu izvērtēšana
Vadošā pētniece, Dr. agr. S. Ruisa

Hibridizācijā tiek izmantotas introducētas saldo ķiršu šķirnes, kas Latvijā ir ziemcietīgas un ražīgas, tās krusto ar šķirnēm, kas ir lielaugļu un pašauglības (gēns Sf) donori.

Uzsākta DNS marķieru izmantošana ģenētisko resursu raksturošanā. Saldo ķiršu ģenētisko resursu kolekciju veido 57 (t.sk 25 Latvijas izcelsmes) šķirnes un hibrīdi.

Ģenētisko resursu kolekcijā tiek saglabātas arī 38 (22 Latvijas izcelsmes) skābo ķiršu šķirnes un kloni.

Reģistrētas šķirnes: 'Aija', 'Indra', 'Jānis'.
2007.gadā iesniegta AVS testam šķirne 'Paula'.

Plūmju selekcija un šķirņu izvērtēšana
Direktore, Dr. biol. E. Kaufmane (mājas plūmju selekcija)
Vadošā pētniece, Dr. biol. L. Ikase (hibrīdplūmju selekcija)

Jaunu šķirņu izveidē mājas un diploīdajām plūmēm uzsvars tiek likts uz agrīnumu, ziedpumpuru salizturību, pašauglību, augļu kvalitāti. Selekciju veic arī, lai iegūtu pārstrādei piemērotas šķirnes. No 1996. līdz 2001.gadam tika īstenota kopīga selekcijas programma ar zviedru selekcionāriem. No šī materiāla izdalīti trīs perspektīvi hibrīdi, kas tiek pārbaudīti dažādos augšanas apstākļos. Jaunās, perspektīvās šķirnes tiek pārbaudītas uz dažādiem potcelmiem. Mājas plūmju ģenētisko resursu kolekciju veido 120 (t.sk. 25 Latvijas izcelsmes) šķirnes un formas, bet diploīdajām plūmēm 64 (t.sk. 26 Latvijas izcelsmes) šķirnes un hibrīdi.

Reģistrētas šķirnes: 'Agrā Dzeltenā, 'Inese', 'Minjona', 'Zemgale'.

Krūmcidoniju selekcija
Vadošā pētniece, Dr. agr. S. Ruisa
Direktore, Dr. biol. E. Kaufmane

Selekciju veic, pievēršot speciālu vērību šķirņu ziedpumpuru salizturībai, agrīnumam, pašauglībai, sievišķās ģeneratīvās sistēmas normālai attīstībai, augļiem ar biezu sulīgo daļu un ar augstu bioloģiski aktīvo vielu saturu (organiskās skābes, fenolsavienojumi, pektīnvielas, aromātvielas); selekciju veic, lai šķirnes varētu novākt mehanizēti.

Ģenētisko resursu kolekcija ietver 64 krūmcidoniju genotipus, kas izveidoti Latvijā, Somijā un Zviedrijā. Pašlaik galvenā uzmanība tiek veltīta izdalīto formu izvērtēšanai  un pavairošanai

Aprikožu kolekcijas izpēte
Direktore, Dr. biol. E. Kaufmane

Galvenā uzmanība tiek pievērsta šķirņu iegūšanai, kas izceļas ar maksimāli vēlu ziedēšanas laiku un ar augstu izturību pret klasterosporozi un izsušanu. Aprikožu ģenētisko resursus veido 36  Latvijas izcelsmes genotipi.

Reģistrētas šķirnes: 'Daiga', 'Lāsma', 'Velta'.

Upeņu selekcija un šķirņu izvērtēšana
Vadošā pētniece, Dr. biol. S. Strautiņa
Pētnieks, Dr. agr. K. Kampuss

Krustošanu veic, izmantojot starpsugu hibrīdus, kas ir donori izturībai pret miltrasu, pumpuru ērci, reversiju.

Ģenētisko resursu kolekcija sastāv no 119 šķirnēm un hibrīdiem (t.sk. 18 starpsugu hibrīdi, 16 sugas un varietātes).

Aveņu selekcija un šķirņu izvērtēšana
Vadošā pētniece, Dr. biol. S. Strautiņa

Uzmanība tiek pievērsta šķirņu izturībai pret didimellozi un antraknozi. Selekciju veic arī rudens avenēm.

Ģenētisko resursu kolekcija ietver 42 šķirnes un hibrīdus.

Reģistrētas šķirnes: 'Arta', 'Dita', 'Ina', 'Ivars', 'Līna'.

Ērkšķogu un jāņogu šķirņu izvērtēšana
Vadošā pētniece, Dr. biol. S. Strautiņa
Pētnieks, Dr. agr. K. Kampuss

Veic agrobioloģiskos un fenoloģiskos novērojumus, izdalītas komercaudzēšanai un mazdārziem piemērotas šķirnes.

Ērkšķogu ģenētiskie resursi: 31 (27 Latvijas) šķirnes un hibrīdi.

Jāņogu ģenētiskie resursi: 24 (t.sk. 6 Latvijas) šķirnes.

Vīnogu kolekcijas izpēte
Vadošā pētniece, Dr. agr. S. Ruisa

Veic Latvijas un introducēto vīnogu šķirņu izpēti. Izdalītas mazdārziem piemērotas šķirnes.

Vīnogu ģenētiskie resursi: 58 šķirnes un hibrīdi.

LVAI ir autortiesību pārstāvji P.Sukatnieka šķirnēm: 'Guna', 'Spulga', 'Sukribe', 'Supaga', 'Spulga', 'Veldze', 'Zilga'.

Lazdas - Latvijas izcelsmes kolekcijas izpēte
Vadošā pētniece, Dr. biol. S. Strautiņa

Lazdu selekcija aprobežojas ar P. Upīša izveidotā lazdu hibrīdu fonda izvērtēšanu. Uzmanība tiek veltīta ģeneratīvo orgānu ziemcietībai, ražībai, riekstu lielumam un kvalitātei. Ģenētisko resursu kolekcijā tiek saglabāti 75 Latvijas izcelsmes (P.Upīša) lazdu hibrīdi