Latvijas Valsts Augļkopības institūts                    

Institūts ir strauji augoša zinātniska institūcija, kas veiksmīgi konkurē ar dārzkopības zinātniskajām iestādēm Baltijas valstu reģionā un Eiropā kopumā, un kurā kompetenti un motivēti zinātnieki racionāli izmanto to rīcībā esošos resursus, piedāvājot jaunas zināšanas, produktus un pakalpojumus.

Institūta misija ir radīt jaunas zināšanas un produktus, izstrādāt inovatīvas tehnoloģijas, kas sekmē Latvijas augļkopības nozares attīstību un konkurētspēju ilgtspējīgas lauku un kopējā Latvijas tautsaimniecības attīstības kontekstā.

Zinātniskā darbība nosaka Institūta kopējo veiksmes formulu. Zinātniskās darbības ietvaros īstenotajos izpētes projektos iegūtās zināšanas nodrošina pārējo darbības virzienu sekmīgu īstenošanu.

Zinātnisko darbību raksturo Institūta īstenoto zinātniskās izpētes projektu skaits, to apjoms un piesaistītais finansējums, zinātnisko darbinieku kvalifikācija, publikāciju un patentu skaits, dalība starptautiskās zinātniskās organizācijās un dažāda veida starptautiskos projektos.

Laika posmā no 2001. līdz 2006.g. Institūts (Dobeles DSIS) izpildījis vai turpina īstenot Latvijas finansētus zinātniskus projektus - divus Latvijas Zinātņu padomes (LZP) grantus, septiņus Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) finansētos tirgus orientētos pētījumu (TOP) projektus, vadījusi valsts programmas projektu "Konkurētspējīgas un rentablas dārzkopības sistēmas izstrāde un realizācija" izpildi, katru gadu vidēji 2 - 6 ZM subsīdiju un 2 - 3 Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) demonstrējumu projektus. Kopš 2006.gada Institūts piedalās Valsts pētījumu programmas „Inovatīvas tehnoloģijas augstvērtīgu, drošu un veselīgu pārtikas produktu ieguvei no ģenētiski, fizioloģiski un bioķīmiski daudzveidīga augu un dzīvnieku izejmateriāla” īstenošanā, vadot projektu „Augstvērtīgas Latvijas ogas: no šķirnes līdz kvalitatīvam, veselīgam un drošam produktam”, kā arī Valsts pētījumu programmas projektā "Augu vīrusu modelis subvienību vakcīnu konstruēšanai un vīrusu identificēšanai”  Pēdējo četru gadu laikā Institūts (Dobeles DSIS) ir piedalījies un turpina piedalīties deviņos starptautiskos projektos.

Institūtā ir sasniegts augsts intelektuālais līmenis (21% no zinātniskā personāla ir zinātņu doktori, 5 % - maģistri, kuri studē doktorantūrā, 7% - studē maģistratūrā), vairums stažējušies ārzemēs un ieguvuši starptautisku pieredzi un autoritāti, regulāri piedalās starptautiskos zinātniskos pasākumos un publicē rakstus atzītos izdevumos.- Ievērojami pieaudzis Publikāciju skaits - no 22 (1995.gadā) līdz 87 publikācijām 2006.gadā, no kurām vidēji gadā 2 - 3 ir SCI publikācijas, bet 8 - 12 ietvertas LZP vispāratzīto recenzējamo zinātnisko izdevumu sarakstā.

Uz Institūta (Dobeles DSIS) vārda Latvijā reģistrēti 3 patenti - “Cidoniju sukādes iegūšanas paņēmiens” (Nr. 12779, reģistrēts 20.04.2002), Nr.13468 “Lielogu dzērveņu sukāžu iegūšanas paņēmiens”, reģistrēts 20.11.2006, "Smiltsērkšķu nektāra iegūšanas tehnoloģija" (Nr. 14129, 2010) kā arī 32 augļaugu un 6 ceriņu šķirnes. Sešas vīnogu šķirnes reģistrētas Zviedrijā.

Izveidojusies laba sadarbība ar dažādām zinātniskajām institūcijām Latvijā. Lielākā daļa zinātnisko projektu tiek veikti sadarbībā ar citiem zinātniskajiem institūtiem.

Institūtā katru gadu tiek izstrādāti LLU un LU bakalauru, maģistru un doktoru darbi, praksē strādā LLU studenti un Bulduru dārzkopības vidusskolas audzēkņi.

Dažāda veida projektu īstenošanai piesaistītais finansējums (valsts, Eiropas un privātais) pēdējos piecos gados pieaudzis četrkārtīgi.

Zinātniskās darbības galvenie virzieni un veicamie uzdevumi:

1. Koordinēt un veikt pētījumus, kas saistīti ar augļu koku un ogulāju ģenētisko daudzveidību, morfoloģiju, fizioloģiju, ekonomiski pamatotām to audzēšanas un pārstrādes tehnoloģijām:

Latvijas apstākļiem piemērotu augļu koku un ogulāju sugu, un to šķirņu un hibrīdu ģenētiskās, fizioloģiskās un bioķīmiskās daudzveidības izpēte, identificējot tajos drošu un veselīgu pārtikas produktu ražošanai nozīmīgākās pazīmes, to iedzimtības mehānismus, un selekcijai perspektīvus gēnus;

izstrādāt efektīvas metodes mērķtiecīgai jaunu šķirņu veidošanai, to pavairošanas un audzēšanas tehnoloģijas;

slimību izturīgu, Latvijas klimatam un vietējiem apstākļiem piemērotu, augstražīgu augļu koku un ogulāju komercdārziem piemērotu šķirņu izveidošana, izmantojot Latvijas ģenētisko resursu un ārvalstu šķirņu materiālu;

izstrādāt ekonomiski pamatotas, vidi saudzējošas (integrētās un bioloģiskās) augļaugu audzēšanas tehnoloģijas plašāk audzētām kultūrām un šķirnēm dažādos augsnes un klimatiskajos apstākļos;

veikt pētījumus par augļaugu kaitīgo organismu izplatību Latvijā, par to attīstības īpatnībām, bioloģiju, ekoloģiju un mijiedarbību ar saimniekaugu lai rastu zinātnisko un teorētisko pamatojumu ekonomiski pamatotu, vidi saudzējošu (integrēto un bioloģisko) augļaugu audzēšanas tehnoloģiju izstrādei;

izstrādāt ieteikumus par dažādu augļaugu kultūru un šķirņu uzglabāšanas režīmiem tradicionālās un pazemināta skābekļa satura glabātavās;

izstrādāt jaunas tradicionālo un netradicionālo augļaugu kultūru bezatlikumu un funkcionāli aktīvu vielu saglabājošas pārstrādes tehnoloģijas inovatīvu pārtikas produktu ieguvei;

izstrādāt augļaugu kultūru un šķirņu struktūru modeļus augļkopībā specializētajām saimniecībām dažādos Latvijas reģionos;

izstrādāt zinātnisko pamatojumu atveseļota augļaugu stādāmā materiāla audzēšanas sistēmas izveidei Latvijā; izveidot un uzturēt pirmsbāzes un bāzes materiāla kolekcijas.

2. Organizēt zinātniskās konferences, seminārus, lekcijas, izstādes un citus pasākumus, izdot informatīvus materiālus;

3. Piedalīties starptautiskos t.sk. ES 7.Ietvara, ES Tehnoloģisko platformu „Augi nākotnei” (Plants for Future) un „Veselīga pārtika” (Food for Life) zinātniskos pētījumu projektos un programmās.

4. Uzturēt zināšanu kopumu, lai nodrošinātu zinātnisko ekspertīzi Latvijas pozīcijas pamatošanai un Latvijas līdzdalībai ES ar augļkopību saistītajās institūcijās, kā arī starptautiskajās organizācijās: FAO (Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācija), EUFRIN (Eiropas augļkopības zinātnisko iestāžu apvienība), EUCARPIA (Eiropas augu selekcijas zinātniskā asociācija), IPGRI (Starptautiskais augu ģenētisko resursu institūts), ECPGR (Eiropas kooperatīvā ģenētisko resursu aizsardzības programma), UPOV (Starptautiska apvienība jauno augu šķirņu aizsardzībai) un EU CPVO (ES Augu šķirņu birojs) sistēmā.